„Kā liecina mūsu partneru sniegtā informācija, šovasar Jūrmalā ir rezervētas jau divas trešdaļas viesnīcu un privāto apartamentu, bet „Jaunā viļņa” laikā jūlija beigās ir atlikuši tikai daži numuri,” stāsta Andrejs Ščerbakovs. Līdzīga tendence vērojama arī izīrējamo privātmāju sektorā – tām priekšroku dod turīgākie kūrortpilsētas viesi.

Rietumu Bankas pārstāvis atzīmē, ka līdz ar šo tendenci pastiprinās vēl viena: pieaug interese par iespēju iegādāties nekustamo īpašumu, jo tas investoram un viņa ģimenei ļauj saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā un, ja ir vēlēšanās, dzīvot šeit pastāvīgi un bez vīzām ceļot visā Eiropā. Iespējams, ka noteikta loma šajā situācijā ir Ukrainas un Krievijas starpvalstu konfliktam – abu valstu pilsoņi jau ir novērtējuši Latvijas sniegtās iespējas un aktīvi tās izmanto.

Imigrācijas likumdošanas izmaiņas, kas ārzemniekiem Latvijā ļauj saņemt uzturēšanās atļaujas, stājās spēkā jau 2010. gadā. Kopš tā laika šo statusu ir ieguvuši jau ap 7000 cilvēku; ģeogrāfiski nelielajai Latvijai tas ir vērā ņemams skaitlis. Nepārspēti līderi šajā jomā ir Krievijas iedzīvotāji (vairāk nekā 5000 cilvēku), otrajā vietā ir Ukrainas pilsoņi (ap 500), trešajā – ķīnieši, kuru skaits Latvijā (vairāk nekā 400) ir pietuvojies ukraiņiem.

Uzturēšanās atļauja tiek noformēta, izvietojot subordinētu depozītu kādā no Latvijas bankām, iegādājoties nekustamo īpašumu vai arī veicot ieguldījumus biznesā. Kā liecina pieredze, investori pārsvarā izvēlas kādu no diviem pirmajiem variantiem, bet uzņēmējdarbību uzsāk, kad ir iedzīvojušies un novērtējuši iespējas.

Kā uzsver Andrejs Ščerbakovs, maija brīvdienām, kad tradicionāli Latvijā ierodas pirmais atpūtnieku vilnis, jau ir saņemts daudz iesniegumu par iespējām aplūkot apartamentus un mājas ar mērķi tos pirkt. „Varu atklāt, ka mūsu struktūrvienības Apella darbinieku grafiks maijā jau ir saplānots, lai varētu klientiem sniegt palīdzību īpašuma iegādes un reģistrēšanas jautājumos. Interese tiek izrādīta gan par projektiem Jūrmalā un Rīgas centrā, gan par piepilsētas ciematiem, kur vienkopus ir miers un daba, kā arī mūsdienu komforts, infrastruktūra un pieņemama cena (tas arī nav mazsvarīgi). Piemēram, ļoti populārs ir mūsu projekts „Zelta Rasa”, kurš atrodas 10 minūšu attālumā no Rīgas centra un 15 minūšu attālumā no lidostas.”

Runājot par cenām, dažus gadus pēc krīzes Latvijas nekustamo īpašumu tirgū valdīja stagnācija. Šī situācija turpinājās līdz pagājušajam gadam, kad ārvalstu investoru radītais augošais pieprasījums vispirms iekustināja „premium” līmeņa segmentu, bet pēc tam – arī citus. Reģistrēto darījumu skaits 2013. gadā pieauga par 12%. Šobrīd daži nekustamo īpašumu attīstītāji paredz strauju tirgus izaugsmi – par 12–20% gadā.

„Runājot par jaunajiem projektiem (tie ir īpaši populāri ārvalstu investoru vidū), šajā segmentā ir redzamas divas viena otru savstarpēji papildinošas tendences. No vienas puses, šobrīd tiek pabeigti daudzi pirms 2008. gada krīzes iesāktie projekti. No otras – nekustamo īpašumu attīstītāji plāno jaunus projektus un tādēļ aktīvi cenšas izpārdot jau esošos: dažkārt tas notiek, sākotnējo cenu samazinot par 20–30%,” atzīmē Rietumu Bankas pārstāvis.

Pieprasījumu ietekmē arī pieejamie kredīti. Bankas, kuras sadarbojas ar ārvalstu klientiem, hipotekāro aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei Latvijā viņiem izsniedz bez liekas birokrātiskas vilcināšanās.

Šovasar Latvijas piejūras kūrortu popularitāte var palielināties arī laika apstākļu dēļ. Vācu zinātnieku izteiktās prognozes liecina, ka šī būs viskarstākā vasara pēdējo 140 gadu laikā. „Ja arī atkārtosies 2012. gada situācija, kad daudzās Eiropas valstīs karstums pārsniedza 40oC, bet Maskavā elpot neļāva smogs, ir acīmredzams, ka daudzi vēlēsies pavadīt vasaru maigākā, ne tik svelmainā piejūras klimatā. Latvija tam ir ideāli piemērota,” ir pārliecināts Andrejs Ščerbakovs.

Atgriezties uz sarakstu